Paveiktais ERAF projektā „3D formu jūtīgs audums”(3D Audums), līguma nr.
KC-PI-2017/25 laika posmā no 2019.gada 1. maija līdz 31. jūlijam

30.08.2019.

Laika posmā no 01.05.-31.07.2019. projekta komanda strādāja pie vēl viena būtiska mērķa sasniegšanas – tehnoloģijas validācijas reālā vidē. Lai to realizētu, tika izveidota sadarbība ar Rīgas Tehniskās Universitātes Civilās būvniecības katedras inženieriem – kopīgi tika apskatītas tehnoloģiskās aktualitātes būvkonstrukciju monitorēšanas lauciņā, kā arī panākta vienošanās par EDI tehnoloģijas integrāciju tilta slogošanas testā.

Izvēlētais tilts atrodas Daugavpilī – jaunuzbūvētais dzezceļa pārvads, kas savieno Smiltenes un Smilšu ielu. Lai pienācīgi sagatavotos uzdevumam, komanda veica sekojošos priekšdarbus:

  • Izstrādāja aprēķinus un simulācijas, lai novērtētu akselerometru sensoru kļūdu ietekmi uz deformāciju mērījumu precizitāti;
  • Analizēja kādus sensorus nepieciešams izmantot, lai sasniegtu vēlamo precizitāti;
  • Veica mērījumus, lai noskaidrotu, kāda ir pašlaik izmantoto sensoru LSM9DS0 precizitāte;
  • Veica sensoru un mikrokontroliera programmas koda optimizāciju;
  • Izpilīja akselometru temperatūras testēšanu klimata kamerā;
  • Piemeklēja mitrumizolējošu materiālu kā arī to testēja;
  • Veica prototipa programmatūras uzlabošanu, prototipa pielāgošanai tās izmantošanai būvniecībā/būvuzraudzībā kā arī specifisku programmatūras pielāgošanu sensoru sistēmas testiem Daugavpils Smiltenes ielas pārvadā;
  • Izstrādāja programmatūru Raspberry pi mini datora platformai, lai nodrošinātu reāla laika datu ievākšanu un saglabāšanu no sensoru sistēmas;
  • Izgatavoja 50m garu sensoru virtenes prototipu tilta slodzes mērījumu veikšanai nesen uzceltajam pārvadam Daugavpilī;
  • Izstrādāja sensoru korpusu un to savienojošos vadus, secīgi tos pārbaudot, lai sagatavotu Dugavpils tilta slodzes testiem;
  • Veica tehnoloģijas uzstādīšanas plānošanas darbus (sensoru skaits, izvietojums).

Paralēli šim tika organizēta arī filmētāju komanda, kura spētu iemūžināt tilta slogošanas testus un vizuāli ilustrētu tehnoloģijas darbību reālā vidē. Tika sagatavots pavadošais teksts angļu valodā, lai tehnoloģiju būtu iespējams demonstrēt arī ārvalstu potenciālajiem investoriem un sadarbības partneriem. Video materiālam tanī skaitā tika izmantoti kadri, kas filmēti no drona lidojuma, tādējādi radot kopiesapidu par būvkonstrukcijas mērogiem. Tāpat veikta īsa intervija ar projektu komandas pētnieku Ričardu Cacuru. Video pieejams EDI Youtube kanālā.

Brauciens uz Daugavpili un testi izdevās gana veiksmīgi. Tilta slodzes testu laikā kopā ar RTU inženieru komandu tika ievākti dati par tilta deformācijām pie dažādām dinamiskām un statiskām slodzēm. Šobrīd noris darbs pie iegūto datu apstrādes un interpretācijas.

Tāpat šinī laikā noritēja darbi pie sensoru mērījumu temperatūras atkarības izpētes, izmantojot datus no temperatūras kamerā veiktajiem testiem. Vismazākā mērījumu temperatūras atkarība konstatēta BMA456 sensoram, bet vislielāka – pašreiz izmantotajam, LSM9DS0 sensoram. Tika meklēta sakarība starp akselerometru asu rādījumu un temperatūras izmaiņām, kā arī pārbaudīta hipotēze, ka temperatūras ietekmē akselerometru rādījumi izmainās atbilstoši vienam noteiktam rotācijas kvaternionam par rotācijas leņķi, kas lineāri (vai nelineāri) atkarīgs no temperatūras.

Paralēli tam aktīvi ir strādāts pie tehnoloģijas zīmola un vizuālās identitātes izveidošanas: saturiski papildināta un uzlabota mājaslapa, izveidota Facebook lapa un Linkedin konts, lai radītu aptverošu, integrētu un uzrunājošu tehnoloģijas komercializācijas piedāvājumu.


Paveiktais ERAF projektā „3D formu jūtīgs audums”(3D Audums), līguma nr.
KC-PI-2017/25 laika posmā no 2019.gada 1.februāra līdz 30.aprīlim

30.04.2019.

Laika posmā no 01.02.-30.04.2019. projekta zinātniskais personāls finalizēja demonstrācijas prototipa izstrādi tehnoloģijas izmantošanai būvniecībā/būvuzraudzībā un tā testēšanas izmantošanai reālai videi tuvos apstākļos  (mitrumā) aktivitāti, turpināja strādāt pie prototipa pielāgošanas izmantošanai būvniecībā/būvuzraudzībā saskaņā ar identificētajām tirgus prasībām, dibināja jaunas kontaktus ar industrijas pārstāvjiem un piedalījās starptautiskos pasākumos.

Projekta zinātniskā komanda veica akselerometru ķēdes prototipa pielāgošanu un uzstādīšanu uz T/C Spice jumta konstrukcijām sniega slodzes radīto deformāciju monitoringam un salīdzināšanai ar Ruki sensoru datiem. Iegūtie dati tika analizēti un iegūtie rezultāti norādīja, ka ir nepieciešamība pēc precīzākiem sensoriem ar mazāku temperatūras atkarību. Kā rezultātā tika veikta tirgus izpēte par komerciāli pieejamiem akselerometriem un iegādātas trīs dažādas akselerometru sensoru izstrādes plates, kas ir piemērotākas precīzākiem deformāciju mērījumiem. Šobrīd trīs jaunie akselerometru sensori (IIS2DLPC, BMA456, MMA8451) tiek testēti, lai izvēlētos vienu sensoru ar vislabākajiem parametriem, kurš tiks tālāk izmantots mērījumos.

Paralēli pētnieki strādāja pie programmatūras izstrādes, lai Matlab vidē nolasītu un reālā laikā apstrādātu mērījumus no 3 jaunajiem akselerometriem un ārējo temperatūras datu sensoriem. Pētnieki veica temperatūras ietekmes mazināšanas algoritmu izstrādi, lai uzlabotu akselerometra mērījumu precizitāti plašā temperatūras diapazonā. Jauno akselerometru sensoru darbība tika testēta klimata temperatūras kamerā, iegūtie dati tika apstrādāti un analizēti ar mērķi novērtēt temperatūras ietekmi, proti, temperatūras ietekmes kompensācijas algoritmi tika testēti ar reāliem datiem. Lai nodrošinātu sensoru mērījumu validāciju prototipu testos ārpus laboratorija vides, Solar-2-30-2-RS232 inklinometrs tika  integrēts platformā.

Paralēli zinātniskais personāls veica rotācijas kvaterniona komponenšu vērtību diapazona atrašanu, atkarībā no akselerometra mērījumu normēto vērtību kļūdu diapazona, vektora varbūtīgo stāvokļu noteikšanu pēc tā transformācijas ar rotācijas kvaternionu, atkarībā no kvaterniona komponenšu vērtību kļūdu diapazona. Iegūtie teorētiskie dati tika salīdzināti ar modelēšanas rezultātiem. Tika strādāts pie no akselerometru datiem iegūtās virsmas un tās mezglu punktu varbūtīgo stāvokļu noteikšanas, atkarībā no vektoru varbūtīgajiem stāvokļiem, kas savieno 2 secīgus mezglus.

Tika strādāts pie 3D Audums tehnoloģijas mājaslapas www.deflexio.com izstrādes, kurā tiks izplatīti un publicēti projekta  pētniecības rezultāti.

Projekta pētnieku komanda un komercizalizācijas eksperts 28.03.2019. piedalījās “Būvniecības Dienā”, kurā tika demonstrēts projekta izstrādātais sensoru prototips būvniecības konstrukciju deformāciju monitoringam. Pasākuma laikā tika dibināti jauni kontakti ar būvniecības nozares pārstāvjiem un norisinājās konsultācijas ar starptautiskajiem komercializācijas ekspertiem Paul Finch un Rayan Jawad par 3D tehnoloģijas komercializācijas potenciālu.

15.04.2019. pētnieks R.Cacurs kopā ar komercializācijas ekspertu Ē.Vītolu devās uz Varšavu (Poliju), lai prezentētu projekta tehnoloģijas ideju MIT Enterprise Forum CEE, pārrunātu 3D tehnoloģijas perspektīvas un potenciālu ieiešanai Polijas u.c. Austrumeiropas tirgos ar MIT Enterprise Forum Central & Eastern Europe pārstāvjiem  Grzegor Majewski un Angelika Krawczyk. Dalības mērķis akseleratorā bija iegūt mentoringa atbalstu 3D Audums tehnoloģijas komercializācijai, kā arī veidot  mentoru un potenciālo sadarbības kontaktu tīklu Polijā u.c. Austrumeiropas valstīs.


Paveiktais ERAF projektā „3D formu jūtīgs audums”(3D  Audums), līguma nr. KC-PI-2017/25 laika posmā no 2018.gada 1.novembra līdz 2019.gada 31.janvārim

31.01.2019.

Laika posmā no 01.11.2018.-31.01.2019. projekta zinātniskais personāls turpināja strādāt pie demonstrācijas prototipa izstrādes un pielāgošanas izmantošanai būvniecībā/būvuzraudzībā un tā testēšanas aktivitātēm.

Zinātniskā komanda strādāja pie sensoru sistēmas komunikācijas programmatūras izstrādāšanas un attīstīšanas attālinātai sensoru sistēmas datu pārsūtīšanai un glabāšanai (no 10m līdz vairākiem 100km). Programmatūras izstrādāšana Rapsberry Pi ierīces, sensoru datu lokālai saņemšanai un attālinātai pārsūtīšanai uz serveri. Rezultātā zinātniskā komanda izstrādāja eksperimentālo maketu automātiskai lāzera sensora datu nolasīšanai un pārsūtīšanai uz datoru (Raspberry Pi).

Vienlaikus projekta zinātniskais personāls pabeidza  darbu pie lokanās lentas LSM9DS0 sensoriem izstrādes un uzsāka tehnoloģijas pielāgošanu jumta konstrukciju slodzes monitoringam – tika notestēts sensoru stiprināšanas iespējas pie metāla jumta profiliem. Tika notestēta ilglaicīga sensoru datu savākšana, lai identificētu problēmas ne tikai sensoru mērījumu precizitātē, bet arī sistēmas drošības aspektā.  Tika pielāgota programmatūra pirmajam salodētajam lokanās lentas sensoram, kā arī sadarbībā ar RTU, tiek pētītas sensoru lentas validācijas metodes ar lāzeru sensoru un tenzometriem.
Vienlaikus zinātnieku komanda strādāja pie akselerometra mērījumu rezultātā iegūtā paātrinājuma un gravitācijas spēka vektoru veidotā leņķa vērtību diapazona atrašanas,  atkarībā no akselerometra mērījumu normēto vērtību kļūdu diapazona. Iegūtie teorētiskie rezultāti tika salīdzināti ar modelēšanas rezultātiem.

Projekta komanda tikās ar t/c Spice tehnisko direktoru, kurā tika apspriesta lielveika pieredze ar Ruki Smart Roof sensoriem un pārrunātas iespējas uzstādīt projektā izstrādāto sensoru sistēmu uz t/c  “Spice” jumta, lai monitorētu jumta deformācijas, kuras radušās sniega noslodzes rezultātā. Projekta  komanda arī piedalījās LIAA organizētajās apmācībās pētījumu rezultātu komercializācijai.


31.10.2018.

Paveiktais ERAF projektā „3D formu jūtīgs audums”(3D  Audums), līguma nr. KC-PI-2017/25 laika posmā no 2018.gada 1.augusta līdz 31.oktobrim

Laika posmā no 01.08.-31.10.2018. projekta zinātniskais personāls turpināja strādāt pie demonstrācijas prototipa izstrādes, risinājumu izvēles lokanās lentas izstrādei un  sensoru prototipa pielāgošanas izstrādei uz lokanās lentas.

Zinātniskā komanda strādāja pie sensoru lentas elektriskās shēmas optimizācijas, sensoru mezglu datu pārsūtīšanas algoritma pārveidošanas, lai sensoru programma nebūtu atkarīga no izmantoto sensoru skaita, pie sensoru lentas trokšņaino MEMS sensoru mezglu atlasīšanas un aizstāšanas ar mazāk trokšņojošiem sensoriem. Tika strādāts pie virsmas izliekuma eksperimentāli uzņemto datu apstrādes un iegūto rezultātu salīdzināšanas ar lāzera atbalsta mērījumiem. Rezultātā tika konstatēta laba atbilstība starp aprēķinātajiem izliekumiem un lāzera mērījumiem un secināts, ka jāveic akselerometru trokšņu ienesto kļūdu analīze, lai noteiktu sensoru koordinātu varbūtīgos intervālus atkarībā no attāluma līdz izvēlētajam atbalsta sensoram.

Vienlaikus zinātniskais personāls strādāja pie lokanās plates izstrādes specifikācijas sagatavošanas un projektēšanas. Sadarbībā ar lokano plašu izstrādātājiem, tika precizēti lokanās sensoru lentas dizaina jautājumi (sensoru skaits uz lentas, attālums starp sensoriem u.c)  un izgatavošanas tehnoloģija, tika strādāts pie lokanās sensoru lentas korpusa projektēšanas, izgatavošanas un pielāgošanas ar mērķi nodrošināt aizsardzību no putekļiem un mehāniskā spiediena.

Projekta zinātniskais personāls un komercializācijas eksperts sniedza interviju portāla “Labs of Latvia” žurnālistiem priekš raksta “Latvijas zinātnieki meklē sadarbības partnerus unikāla deformāciju sagatavošanas rīka testēšanai” publicēšanas.
Komercializācijas eksperts devās komandējumā uz Pekinu  un Tianjinu (Ķīnu) 11.09.-16.09.2018., lai tiktos ar Plug and Play Tech Center China, SinnoLabs, Vanke Group jaunuzņēmumu akseleratoru pārstāvjiem; ar Proteus Growth vadošo partneri William Paul Peckham un piedalītos 2 konferencēs „ICI Annual Conference” un  „She Loves Tech”. Komandējuma laikā tika popularizēta un demonstrēta „3D formu jūtīgs audums”  tehnoloģija un pārrunātas 3D tehnoloģijas potenciālu ienākšanai Ķīnas tirgū un investīciju piesaistes iespējas ar Ķīnas akseleratoru starpniecību.

Tika apmeklēts seminārs “BIMrīts: Digitālās tehnoloģijas būvniecībā“ ar mērķi uzzināt jaunākās tendences Latvijas būvniecības sektorā un popularizētu projektā izstrādāto 3D tehnoloģiju.


10.09.2018.

Par projekta komandas paveikto – izstrādātā 3D lentas ar iestrādātiem sensoriem prototipa potenciālo pielietojumu būvju konstrukciju deformāciju monitorēšanā lasi intervijā Labs of Latvia! 


31.07.2018.

Paveiktais ERAF projektā „3D formu jūtīgs audums”(3D  Audums), līguma nr. KC-PI-2017/25 laika posmā no 2018.gada 1.g. maija līdz 31.jūlijam.

2018.gada 23.maijā Elektronikas un datorzinātņu institūta “EDI dienā” – pasākumā par institūta zinātniskajām aktualitātēm inovāciju un komercializācijas jomās – klātesošie tika iepazīstināti ar projektā „3D formu jūtīgs audums” pašreiz izstrādātā prototipa versiju pielietojumam būvniecībā un būvuzraudzībā.

Laika posmā no 01.05.-31.07.2018. projekta zinātniskais personāls turpināja strādāt pie demonstrācijas prototipa izstrādes tehnoloģijas pielietošanai būvniecībā & būvuzraudzībā un tās testēšanas izmantošanai reālai videi tuvos apstākļos. Tika veikti sensora lentes pielāgošana eksperimentālā maketa izveidošanas testiem RTU MKI, lai sensoru lentas slodzes mērījumus salīdzinātu ar video kameras mērījumiem. Sensoru mērījumi satur ievērojamu troksni, taču pēc datu filtrēšanas ir iespējams noteikt pat ļoti nelielas deformācijas (sensoru rotācija zem 0,5 grādiem), kas ir būtiski sensora lentas izstrādes procesā.

Vienlaikus zinātniskais personāls strādāja pie sijas slodzes datu analīzes no akselerometriem, veica MEMS akselerometru iespējamo trokšņu avotu izpēti. Tika konstatēta no akselerometru datiem atjaunotās virsmas izliekuma neatbilstība virsmas patiesajai formai, tāpēc tika meklēti ienestās kļūdas avoti. Rezultātā tika atklāts, ka atsevišķi sensoru mezgli dod stipri trokšņojošus mērījumus, kuru savlaicīgai atklāšanai tika izstrādāta Matlab programma akselerometru mērījumu kvalitātes novērtēšanai reāllaikā. Zinātniskais personāls noskaidroja mērījumu kļūdu ietekmi uz virsmas atjaunošanas precizitāti, izpētīja datu filtrēšanas metodes mērījumu precizitātes uzlabošanai, veica sensoru virknes pielāgošanu un novērsa novirzes.  Strādāja pie sensoru signālu apstrādei nepieciešamās programmas izstrādes virsmas izliekuma aprēķinam, iegūtie rezultāti tika salīdzināti ar eksperimentāli iegūtajiem datiem. Uzsāka darbu pie sensoru korpusu dizaina izstrādes esošajai sensoru sistēmai, kas nodrošinātu daļēju mitrumizturību.

Komercializācijas eksperts piedalījās  start-up un inovācijas konferencē „Unbound 2018” Londonā 18.07.-19.07.2018., lai iepazītos ar jaunākajām tendencēm inovācijas, lietu interneta, viedo pilsētu attīstības, digitalizācijas, e-komercijas, nākamās paaudzes inovācijas, digitālā mārketinga attīstības, IPR, investoru piesaistes jomās un tiktos  ar industrijas ekspertiem Rayan Jawad un Paul Finch. Abu tikšanās laikā tika identificēti vairāki potenciālie 3D Audums tehnoloģijas lietotāji. Tikšanās laikā ar StartupBootCamp pārstāvi Liam Gray tika pārrunātas tehnoloģijas perspektīvas un potenciāls dalībai kādā no StartupBootCamp programmām. Konferences laikā eksperts iepazinās ar vairākiem investoriem atgriezeniskās saites iegūšanai par turpmākajām investīciju piesaistēm 3D Audums tehnoloģijas komercializācijai.

Komercializācijas eksperts nodibināja kontaktus ar Ķīnas akseleratoriem, kā rezultātā saņēma uzaicinājumu prezentēt 3D Audums tehnoloģiju konferencē „„ICI Annual Conference”  Pekinā 11.09.-16.09.2018., kuras laikā tiksies ar Plug and Play Tech Center China Ventures, SinnoLabs un Vanke akseleratoru pārstāvjiem,  Proteus Growth vadošo partneri William Paul Peckham.


27.04.2018.

Paveiktais ERAF projektā „3D formu jūtīgs audums”(3D  Audums), līguma nr. KC-PI-2017/25 laika posmā no 2018.g. 1. februāra līdz 30.aprīlim.

Pirmais īstenošanas etaps ERAF līdzfinansētajā komercializācijas projektā „3D formu jūtīgs audums” (3D Audums), līguma nr. KC-PI-2017/25 noslēdzās 31.01.2018., kad LIAA tika iesniegts vērtēšanai tehnoloģijas tehniskā ekonomiskā priekšizpēte, komercializācijas stratēģija un komercializācijas pasākuma plāns nākamiem 2,5 gadiem.

2018.gada 27.martā projekta pētnieks Ričards Cacurs  un komercializācijas eksperts Kristiāns Karlsons LIAA ekspertu panelim  aizstāvēja projekta idejas dzīvotspēju,  3D Auduma tehnoloģijas pielāgošanu komercializācijai un tās  komercializācijas potenciālu. LIAA eksperti atzinīgi novērtēja pirmajā projekta īstenošanas periodā EDI projekta komandas paveikto un pozitīvi novērtēja 3D Auduma tehnoloģijas tirgus potenciālu, 29.03.2018. piešķirot ERAF finansējumu 309,97 tūkstošu EUR apmērā (ERAF līdzfinansējums – 278,98 tūkst. EUR, EDI līdzfinansējums – 30,99 tūkst. EUR).

Laika posmā no 01.02.-30.04.2018. projekta zinātniskais personāls aktīvi strādāja pie demonstrācijas prototipa izstrādes tehnoloģijas izmantošanai būvniecībā & būvuzraudzībā un tās testēšanas izmantošanai reālai videi tuvos apstākļos aktivitātes. Proti, pētnieciskais darbs projektā notika pie demonstrācijas prototipa izstrādes, lokano spiesto lenšu piegādātāju apzināšanas, sensoru lentas eksperimentālā maketa izveidošanas mērījumu veikšanai vertikālā un horizontālā sensoru virknes izvietojumā, maketa kalibrācijas algoritmu izpētes precīzākai lentes formas atjaunošanai, tika veikti testi vertikālu un horizontālu būvkonstrukciju deformāciju noteikšanai, pie mērījumu salīdzināšanas ar lāzera tālmēri, demonstratora programmas izstrādes sensoru sagāšanās leņķu vizualizācijai laikā.

EDI pētnieks Ričards Cacurs un komercializācijas eksperts Kristiāns Karlsons sekmīgi prezentēja 3D Audums tehnoloģiju 2018.g. 13.aprīlī starptautiskās zinātniskās start-up konferences “Deep Tech Atelier” ekspertu panelī, tādējādi sekmējot jaunu kontaktu veidošanos sekmīgai tehnoloģijas virzībai tirgū.

Lai 3D Auduma tehnoloģija tiktu izmantota ēku, tiltu, torņu un citu būvju strukturālā monitorēšanā, projekta komercializācijas eksperts Kristiāns Karlsons intensīvi strādāja pie jaunu kontaktu dibināšanas ar vairākiem Latvijas būvniecības un būvuzraudzības uzņēmumiem, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un RTU.


02.10.2017.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privātā sektora investīcijas P&A” 1.2.1.2. pasākums “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” projekts  „3D formu jūtīgs audums” („3D AUDUMS”).

Vienošanās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Nr.KC-L-2017/4 un Nr. KC-PI-2017/25)

Projekta atbildīgā par saturisko ieviešanu: Diāna Krieviņa (diana.krievina@edi.lv)

Projekta mērķis –ir palielināt Institūtā izstrādātas inovatīvas sensoru sistēmas tehnoloģijas gatavības līmeni, kas kalpos par pamatu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanai.

„3D Audums”  tehnoloģija ietver sevī inovatīvu vadu datu komunikācijas risinājumu, kas ļauj saslēgt vairākus simtus sensoru, nodrošinot vairāku simtu punktu izšķirtspēju virsmas formas atjaunošanai. Izstrādātā tehnoloģija nodrošina virsmas formas atjaunošanu reālā laikā ar atjaunošanas biežumu līdz 100 reizēm sekundē. Datu komunikācijas risinājums ir balstīts uz kombinēta bezvadu un vadu komunikācijas risinājuma, kas nodrošina mazu enerģijas patēriņu (ar tipiska viedtālruņa bateriju nodrošina ~24 h darbību), un nodrošina ērtu datu pārsūtīšanu no mērošās ierīces uz datu analīzēs ierīci, kas atbalsta Bluetooth bezvadu komunikācijas tehnoloģiju (Personālais dators, klēpjdators, planšetdators, viedtālrunis, u.c.).

Šī brīža tehnoloģijas stāvoklis ir TRL4. Lai pierādītu tehnoloģijas spēju darboties ir izstrādāts prototips ar 63 sensoriem un sadarbībā ar rehabilitācijas centru “Mēs esam līdzās” ir veikta šī prototipa aprobācija, un aprobācijas rezultāti prezentēti konferencē “25th European Academy of Childhood Disability”.

Komunicējot ar dažādu nozaru ekspertiem ir konstatēts, ka trīsdimensionālas informācijas iegūšana par objektu formu ir aktuāla dažādās nozarēs un ļauj risināt virkni problēmu, kas padara šo tehnoloģiju universālu un tai ir potenciāls plašā nozaru spektrā: rehabilitācijā, sportā, filmu industrijā, video spēļu industrijā, burāšanas industrijā, apģērbu industrijā u.c.

Pirmajā projekta etapā līdz 2018.gada 31.janvārim tiek veikta tehniski ekonomiskā priekšizpēte un izstrādāta komercializācijas stratēģija, padziļināti izanalizējot tirgus pieprasījumu pēc vairākiem iespējamiem pielietojumiem. Tiks izvelēts tālāk attīstāmais pielietojums (Use Case) ar augstāko ekonomisko potenciālu, lai tālāk virzītu tehnoloģiju komercializēšanai, piesaistot investorus un noslēdzot licences līgumus ar komersantiem par tehnoloģijas tālāku ražošanu.

Projekta īstenošanas vieta – Elektronikas un datorzinātņu institūts.

Projekta izpildes termiņš: no 2017.gada 18.jūlija līdz 2018.gada 31.janvārim

Projekta kopējais finansējums: līdz 27 777.78 EUR, no tā ERAF finansējums līdz 25 000 EUR