Zinātņu akadēmijas ietvaros 1960. gadā tika dibināts Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts, kurā iekļāvās atsevišķas Fizikas institūta un Enerģētikas institūta laboratorijas. Institūta izveides iniciators un tā pirmais direktors (līdz 1992.gadam) bija profesors Eduards Jakubaitis.
Savu darbu Institūts uzsāka ZA augstceltnes telpās, un tā galvenās pētniecības tēmas saistījās ar ciparu skaitļošanas tehnikas attīstību, automātu teoriju, elektronisko elementu, īpaši pusvadītāju ierīču, parametru noteikšanu un testēšanu, ātrdarbīgu loģisko shēmu izveidi izmantojot tuneļdiodes u.c.

1960

Dibināts Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts

Zinātņu akadēmijas ietvaros 1960. gadā tika dibināts Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts, kurā iekļāvās atsevišķas Fizikas institūta un Enerģētikas institūta laboratorijas. Institūta izveides iniciators un tā pirmais direktors (līdz 1992.gadam) bija profesors Eduards Jakubaitis. Savu darbu Institūts uzsāka ZA augstceltnes telpās, un tā galvenās pētniecības tēmas saistījās ar ciparu skaitļošanas tehnikas attīstību, automātu teoriju, elektronisko elementu, īpaši pusvadītāju ierīču, parametru noteikšanu un testēšanu, ātrdarbīgu loģisko shēmu izveidi izmantojot tuneļdiodes u.c.

1964

Pirmā ciparu elektroniskā skaitļojamā mašīna Latvijā

Kā 60. gadu nozīmīgākais notikums ir institūta radītā un uzbūvētā pirmā ciparu elektroniskā skaitļojamā mašīna Latvijā. Tā tika sekmīgi izmantota vairākus gadus, veicot pētniecībā nepieciešamos aprēķinus. Institūtam strauji augot, 1964. gadā tas pārcēlās uz jaunām telpām Zinātņu akadēmijas pilsētiņā, kas bija izveidojusies Rīgas pilsētas „Teikas” rajonā. 1967. gadā tika uzsākta zinātniskā žurnāla „Automātika un skaitļošanas tehnika” izdošana.

1970

Mini-ESM un pirmo Latvijā radīto mikroprocesoru sistēmu izveide

70. gadu spilgtākie sasniegumi ir saistīti ar mini-ESM un pirmo Latvijā radīto mikroprocesoru sistēmu izveidi. Īpaši jāpiemin multiprocesoru kontroles sistēma Mēness visurgājējam PSRS Mēness programmas ietvaros. Nozīmīgs darbs tika ieguldīts arī metroloģiskā atbalsta sniegšanai pusvadītāju rūpniecībai, kura tajos gados sekmīgi attīstījās arī Latvijā.

1980

Datortīklu izpēte un attīstība. Pirmais akadēmiskais plaša mēroga tīkls bijušajā PSRS

80. gados par galveno pētniecības tēmu tika izvēlēta datortīklu izpēte un attīstība. Institūts kļuva par vienu no PSRS vadošajām zinātniskajām institūcijām šajā jomā. Intensīvs darbs tika veikts teritoriālo, kā arī lokālo datortīklu izpētes jomā, tika izstrādāti vairāki programmatūras un elektroniskās aparatūras produkti, attīstīti tādi vērienīgi projekti kā, piemēram, PSRS Zinātņu akadēmijas datortīkla AKADEMNET izveide. Institūtā nodarbināto pētnieku un atbalsta personāla skaits sasniedza 800 cilvēku.

1997

Institūtam jauns nosaukums: „Elektronikas un datorzinātņu institūts”. Iegūta prestižā Eiropas IT balva

Institūts ieguva tagadējo nosaukumu – „Elektronikas un datorzinātņu institūts”. Pētniecībā notika aktīva pievēršanās signālu ciparapstrādes problēmu risināšanai, īpaši neregulāri pārveidotu signālu apstrādei, lāzerlokācijas, lāzera-Doplera, superaugsto frekvenču u.c. signālu ciparapstrādei. Turpinājās pētījumi arī mikroprocesoru sistēmu, nelineāru objektu dinamiskas analīzes, integrālo shēmu projektēšanas metožu un datoru tīklu pārvaldības jomās. Nozīmīgākais sasniegums ir 1997. gadā iegūta Eiropas IT balva par „Dasp-lab system” izstrādi, kura demonstrēja institūtā izveidotās „Digital alias-free signal processing” tehnoloģijas iespējas.

2000

Pasaulē pirmais KHz notikumu taimeris satelītu lāzer-lokācijai

Šī posma spilgtākais sasniegums ir Institūta radītā augstas precizitātes laika mērīšanas iekārta jeb „Event Timers”, kas starptautiski atzīta un tiek pielietota „International Laser Ranging Service” ietvaros visā pasaulē – Eiropas Savienībā, Ķīnā, Japānā, Korejā, Krievijā u.c. Šobrīd vairāk neka puse no visām satelītu lāzer-lokācijas stacijām izmanto EDI radītos notikumu taimerus.

2007

Būtiska institūta infrastruktūras, laboratoriju aprīkojuma modernizācija

2007. gadā par institūta direktoru tika ievelēts Dr.sc.comp. Modris Greitāns. Desmitgades otrajā pusē, pateicoties piesaistītam Eiropas Struktūrfondu finansējumam, ir veikta būtiska institūta infrastruktūras, laboratoriju aprīkojuma modernizācija, kā arī daļēja institūta telpu renovācija. Pateicoties šim faktam un pētniecisko projektu paplašināšanai, Institūta darbā tiek iesaistīti vairāki desmiti jauno speciālistu un universitāšu studentu un doktorantu. Zinātniskā darbība tiek papildināta ar jauniem pētniecības virzieniem – bezvadu sensoru tīkli, iegultās sistēmas, attēlu apstrāde, biometrijas signālu apstrāde.

2010

Pirmais pašbraucošais automobilis Latvijā

21. gadsimta otrā desmitgade: Institūtā kopš 2010. gada jau pabeigta 9 Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošana, (šobrīd tiek īstenoti 10 jauni projekti), turpināta darbība valsts pētījumu programmā, ES 7. ietvara programmā, un lielā apjomā klāt nākuši vairāki (12) H2020 projekti. Papildus veikti būtiski ieguldījumi Institūta infrastruktūras attīstībā, telpu modernizācijā, sākta bezvadu sensoru tīklu testa vides izveide. Kopumā paplašinājusies pētniecības tematika, pievēršoties nanotehnoloģijām, attēlu apstrādei, inovatīvajām tehnoloģijām, biometrijai, kiberfizikālajām sistēmām un viedo tehnoloģiju pētniecībai. 2017. gadā 10. maijā Biķernieku trasē tiek demonstrēts EDI izveidotais pirmais bezpilota auto Latvijā, par kuru vēlāk tika saņemts LZA prezidenta atzinības raksts par vienu no būtiskākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē minētajā gadā.

2020

Robotika, Mākslīgais intelekts, HPC, valkājamās iekārtas, autonomie auto, lietu internets u.c.

Iesoļojot 21. gadsimta trešajā desmitgadē, EDI ir starptautiski atpazīts un atzīts pētniecības centrs, kurš īsteno desmit Horizon 2020 projektus un kuram ir sadarbība ar vairāk nekā 300 universitātēm, pētniecības centriem un uzņēmējiem visā pasaulē, strādājot plecu pie pleca ar tādiem uzņēmumiem kā Philips, Infineon, NXP, Siemens, Bosch, Audi, Daimler, Nokia un daudziem citiem. Aktīvi strādājam pie jauniem robotikas risinājumiem, mākslīgā intelekta, HPC, valkājamajām tehnoloģijām, tālizpētes, autonomie auto, radaru tehnoloģijas, īpaši precīza notikumu laika mērīšana, lietu internets u.c.
Par desmitgades sasniegumu varēsim spriest, tai noslēdzoties.