EDI — Elektronikas un datorzinātņu institūts
Atpakaļ uz personālu

Kontakti

Modris Greitāns

Dr. sc. comp.

EDI direktors, vadošais pētnieks

Dr. sc. comp., LZA akadēmiķis Modris Greitāns Elektronikas un datorzinātņu institūtā (EDI) strādā kopš 1990. gada. Kopš 2007. gada ir institūta direktors (no 2015 līdz 2019 – zinātniskais direktors). Zinātņu doktora grādu ieguvis 2000. gadā, aizstāvot promocijas darbu “Neregulāri diskretizētu signālu rekonstrukcija”. 2012. gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, bet 2018. gadā – par LZA īsteno locekli. Zinātnisko pētījumu tematika ietver signālu un attēlu apstrādi, mākslīgo intelektu, lietu interneta pielietojumiem viedā transportā, nākotnes un personalizētā medicīnā (viedas valkājamas sensoru sistēmas), Industrija 4.0 risinājumos, kā arī drošībai u.c.

Laikā no 2014. līdz 2017. gadam vadījis Valsts pētījumu programmu IKT jomā “Kiberfizikālās sistēmas, ontoloģijas un biofotonika drošai un viedai pilsētai un sabiedrībai” (SOPHIS), kurā būtiska sadaļa veltīta viedu iegultu kooperatīvu sistēmu tehnoloģiju attīstībai. Kopš 1992. gada uzkrāta pieredze vairāk nekā 20 starptautisko un 20 Latvijas pētniecības projektu vadībā un īstenošanā. Pašlaik ir Latvijas partnera daļas vadītājs „Apvārsnis Eiropa” projektos SUSTRONICS (veltīts ilgtspējīgas elektronikas komponenšu attīstībai) un EdgeAI (veltīts perifiālam mākslīgam intelektam mobilitātes pielietojumos).

Kopējais publicēto zinātnisko darbu skaits pārsniedz 150, tostarp 111 publikācijas SCOPUS datubāzē (H-indekss - 15). Ir 3 reģistrētu Eiropas patentu un 7 Latvijas patentu līdzautors. Vadījis septiņus sekmīgi aizstāvētus promocijas darbus un vairāk nekā trīsdesmit maģistra darbus.

2018. gadā saņēmis Eižena Āriņa balvu – augstāko apbalvojumu IT nozarē Latvijā. Bijis līdzautors 1997. gadā Eiropas IT balvu (European IT Prize) saņēmušajai sistēmai “DASP-lab system”. Vadošais līdzautors vairākiem darbiem, kas saņēmuši LZA prezidenta pateicības rakstus - „Pirmie pašbraucoša auto braucieni Latvijā” (2017) un „Oriģināla pieeja mākslīgo neironu tīklu arhitektūras transformēšanai programmējamo loģisko masīvu struktūrās” (2018). Līdzautors Latvijas Zinātnes gada sasnieguma balvu saņēmušajiem darbiem 2022. gadā - “Radīts unikāls industriālās robotikas risinājums – viedais robots ar attīstītām redzes, jušanas un cilvēka žestu saprašanas spējām” un 2024. gadā - “Robota kognitīvā uztvere un augsta līmeņa instrukciju interpretācija ar dabiskās valodas jēdzieniem”.

Ir žurnāla “Automatic Control and Computer Science” galvenais redaktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārlietu sekretārs un valdes loceklis, Valsts zinātnisko institūtu asociācijas valdes loceklis, EDI Zinātniskās padomes loceklis, kā arī RTU un LU promocijas padomju loceklis.

Linkedin

ReseachGate

Vikipēdija

Projekti

4 rezultāti

Publikācijas

Patenti

  • 2018

    LR patents Nr. 15308

    LR patents Nr. 15308 “Mobila ierīce bezvadu sensoru tīklu un to mezglu efektīvai izstrādei mērķa vide”, Izgudrotāji Leo SEĻĀVO, Krišjānis NESENBERGS, Jānis JUDVAITIS, Didzis LAPSA, Rihards BALAŠS, Arnis SALMIŅŠ, Modris GREITĀNS, publicēts 20.03.2018.

  • 2016

    European Patent No. EP 2695104 B1

    EP2695104 (type: A1, date: 12.02.2014; type: B1, date: 27.07.2016) “Biometric authentication apparatus and biometric authentication method”. Inventors: M.Greitans, M.Pudzs, R.Fuksis, R.Ruskuls. Applicant:
    Institute of Electronics and Computer Sciences of Latvia.

  • 2015

    European Patent No. EP2700054 B1

    EP2700054 (type: A1, date: 26.02.2014; type: B1, date: 22.04.2015) “System and method for video-based vehicle detection”. Inventors: K.Freivalds, R.Kadikis, M.Greitans. Applicant:
    Institute of Electronics and Computer Sciences of Latvia.

  • 2015

    European Patent No. EP2695297 B1

    EP2695297 (type: A1, date: 12.02.2014; type: B1, date: 08.07.2015) “Ultra-wideband sharpener for excitation a symmeric antenna”. Inventors: M.Greitans, K.Krumins, V.Aristovs.
    Applicant: Institute of Electronics and Computer Sciences of Latvia.

  • 2013

    LR patents Nr. 14767

    LR patents Nr. 14767 “Simetriskas ultra-platjoslas (UWB) antenas triecienierosmes impulsa formētājs”. Izgudrotāji: M.Greitāns, V.Aristovs, G.Šūpols. Īpašnieks: Elektronikas un datorzinātņu institūts. Publicēts 20.11.2013.

    Izgudrojuma mērķis ir, modificē jotprototipa shēmu, to piemērot pikosekunžu platuma impulsu formēšanai simetriskas antenas triecienierosmei, lai iegūtu ultraplatjoslas (UWB) impulsus. Piedāvātais ultraplatjoslas antennas triecienierosmes impulsa formētājs sastāv no diviem koaksiāliem līniju nogriežņiem ar garumu L un viļņu pretestību Z0, līdzsprieguma barošanas avota U un līnijas pakāpeniskas uzlādes nodrošināšanai nepieciešamā, strāvas ierobežojošā Rezistora R, slēdža elementa – lavīntranzistora T, kā arī no simetrisko antenu un nesimetrisko impulsu formētāju Salāgojošā viļņu transformatora Tr.

    http://www.lrpv.gov.lv/sites/default/files/20131120.pdf