Lai veicinātu zinātnes un uzņēmumu sadarbību, pētnieki un dažādu nozaru pārstāvji trešdien, 25. februārī, pulcējās pirmajā Bateriju industrijas dienā. Pasākumu rīkoja Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (CFI), un tas notika LACISE projekta ietvaros, kura mērķis ir stiprināt zinātnisko kapacitāti un sekmēt tehnoloģiju pārnesi uz industriju, īpaši viedās specializācijas jomās.
Mūsdienās baterijām ir būtiska loma ne vien enerģijas uzkrāšanā un elektromobilitātē, bet arī aizsardzības nozarē un kritiskās infrastruktūras noturībā. Diskusijās tika secināts, ka Latvijas industrijai masveida bateriju ražošanā konkurēt ar Ķīnu nav reāli, ņemot vērā globālo tirgus koncentrāciju, mēroga ekonomiju un piegādes ķēžu dominanci Āzijā. Vienlaikus tika uzsvērts, ka Latvijai ir ievērojams potenciāls augstas pievienotās vērtības risinājumu izstrādē – materiālzinātnē, bateriju vadības sistēmās (BMS), uzlādes tehnoloģijās, drošībā un ilgtspējīgā utilizācijā.
Pasākumā izskanēja, ka esošā bateriju ražošanas kapacitāte pasaulē tuvākajos gados, visticamāk, būs pietiekama, lai apmierinātu prognozēto pieprasījumu. Tomēr būtiski izaicinājumi saglabājas. Elektromobilitātes un atjaunīgās enerģijas uzņēmumu, kā arī aizsardzības sektora pārstāvji akcentēja vairākas problēmas: bateriju veiktspējas pasliktināšanos zemās temperatūrās, nepietiekami attīstītu bateriju otrreizējo pārstrādi, tehniskus izaicinājumus bateriju vadības sistēmās, kā arī sarežģītu finansējuma piesaisti jaunuzņēmumiem, kas attīsta jaunas bateriju tehnoloģijas.
Patlaban Latvijā tiešā veidā baterijas netiek ražotas. Elektroenerģijas un sakaru infrastruktūras būvuzņēmuma Latvijas Energoceltnieks pārstāvis Dmitrijs Anisko norādīja, ka ražošanas industrijas izveide Latvijā, kas spētu konkurēt ar Ķīnas mēroga ražotājiem, ir maz ticama. Tādēļ stratēģiski pareizāk būtu koncentrēties uz tehnoloģiju izstrādi un sistēmu integrāciju, jo īpaši uz bateriju vadības un enerģijas plūsmas optimizācijas risinājumiem.
Viņš uzsvēra, ka būtiskākais pienesums Latvijas mērogā varētu būt intelektuālā vērtība – programmatūra un vadības algoritmi, kas nodrošina bateriju parku drošu un efektīvu integrāciju elektroenerģijas sistēmā. Latvijā pārvades sistēmu nodrošina Augstsprieguma tīkls, elektroenerģiju ražo Latvenergo, savukārt sadali līdz galalietotājiem veic Sadales tīkls. Lai bateriju uzkrāšanas sistēmas netraucētu esošās energosistēmas stabilai darbībai, nepieciešami precīzi kontroles mehānismi, reāllaika monitorings un prognozēšanas rīki, kas nodrošina balansēšanu un jaudas vadību.
Savukārt Autonomo sistēmu kompetences centrs, kas apvieno Nacionālo bruņoto spēku spējas dronu jomā un uzņēmējus, iezīmēja bateriju nozīmi militārajā sektorā. Centra vadītājs, majors Modris Kairišs uzsvēra, ka baterijas ir kritisks resurss gandrīz visās dronu tehnoloģijās. Aizsardzības nozarei svarīgas ir ne tikai inovatīvas bateriju tehnoloģijas ar lielāku enerģijas blīvumu un drošību, bet arī spēja veidot uzkrājumus un nodrošināt to efektīvu pārvaldību.
Bateriju industrijas diena LACISE projekta ietvaros kalpoja kā platforma, kur satiekas akadēmiskā vide, uzņēmēji un aizsardzības sektors, lai definētu Latvijas nišu globālajā bateriju vērtību ķēdē – nevis masveida ražošanā, bet zināšanu, inovāciju un sistēmisko risinājumu attīstībā.
“LACISE” projektu atbalsta Šveices progamma “Swiss Contribution” ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai ES. Tas tiek īstenots Šveices un Latvijas sadarbības programmas „Partnerība lietišķajos pētījumos” ietvaros saskaņā ar granta līgumu Nr. LZP/LV-CH-RESEARCH/PC2. Šveices un Latvijas sadarbības programmu ievieš Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Zinātnes padome.