Pētījumus raksturo augsta starpdisciplināritāte un multidisciplinaritāte, kas ietver dažādu zinātnes nozaru – enerģētika un vides inženierija, elektrotehnika, elektronika un informācijas tehnoloģijas (IT), ekonomika, vides pārvaldība – integrāciju. Mūsdienu energosistēmu ilgtspējīgas attīstības problemātika tālu pārsniedz inženierzinātņu robežas, tās attīstībā ir jāņem vērā gan ekonomiskie, gan vides-klimata un sociālie (tostarp gala patērētāju līdzdalības) aspekti un šāda multidisciplināra pieeja ļauj laboratorijas pētnieku komandai visaptveroši analizēt un risināt kompleksus enerģētikas attīstības jautājumus, veicinot inovatīvu tehnoloģiju izstrādi un ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu energosistēmu efektivitātes paaugstināšanai.
EPC mērķis ir kļūt par nozīmīgu spēlētāju viedas energosistēmas nākotnes veidošanā – spēlētāju, kura pētījumu rezultāti un izstrādātie risinājumi ir ne tikai novērtēti enerģētikas p\pētniecības jomā, bet arī veicina Latvijas tautsaimniecības attīstību, Latvijas iedzīvotāju labklājību, klimata pārmaiņu mazināšanu un vides kvalitātes paaugstināšanu.
Jau šodien EPC nodrošina uz pētījumu rezultātiem balstītu informāciju, ekspertīzi un atbalstu publiskā sektora politikas veidotājiem un lēmuma pieņēmējiem, lai sekmētu Latvijas enerģētikas, vides un klimata rīcībpolitiku un stratēģijas veidošanu, un sadarbojas ar industrijas partneriem, lai veiktu risinājumu demonstrācijas un pārbaudītu to efektivitāti.
Atslēgas vārdi:
- ilgtspējīgas enerģētikas sistēmas, atjaunīgie enerģijas resursi, energoefektivitāte,
- viedas energosistēmas tīkli, tīklu elastība un drošība, decentralizētā ražošana,
- sistēmanalīze, modelēšana,
- informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, mākslīgais intelekts,
- gala patērētāju iesaiste, enerģijas kopienas,
- starpdisciplinaritāte
Laboratorija veic pētījumus trīs savstarpēji saistītos pētniecības virzienos:
- Ilgtspējīgas enerģētikas sistēmas attīstības kompleksa analīze un integrēti modelēšanas rīki aktuālu enerģētikas, vides un klimata jautājumu izpētei,
- Inovatīvi risinājumi, kas integrē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju mūsdienu iespējas enerģētikas sektora ilgtspējīgā viedā attīstībā,
- Energoresursu racionālas un efektīvas izmantošanas pētījumi.
Ilgtspējīgas enerģētikas sistēmas attīstības kompleksa modelēšana un analīze. Pētījumi ir vērsti uz ilgtermiņa (2050+) enerģētikas-vides/klimata sistēmas attīstības scenāriju modelēšanu un integrētu analīzi, un attīstības stratēģiju un rīcībpolitiku izstrādi kā kompleksu starpdisciplināru uzdevumu, ņemot vērā dinamiski attīstošās enerģijas ražošanas un patēriņa tehnoloģijas, vides kvalitātes un klimata politikas prasības un mērķus un enerģijas apgādes drošuma nodrošināšanas izaicinājumus. Pētījumi analizē atjaunīgo enerģijas resursu (AER), tostarp alternatīvo degvielu transporta sektorā, izmantošanas izvēršanas un energoefektivitātes pasākumu plašas integrācijas risinājumus enerģētikas sistēmas ilgtspējīgai attīstībai; modelē siltumnīcefekta gāzu un gaisu piesārņojošo emisiju ilgtermiņa projekcijas, novērtē enerģētikas – klimata politikas īstenošanas ietekmes ekonomikas un sociālajā sektoros. Pētījumos tiek plaši izmantotas IT un matemātiskās modelēšanas sniegtās iespējas, attīstot pētījumu rīkus – modelēšanas platformas ar izciliem veiktspējas rādītājiem. Kompleksu enerģētikas sistēmu modelēšanas pētījumi tika uzsākti 1994. gadā un šodien kā galvenais modelēšanas instruments tiek izmantota TIMES modelēšanas platforma. Papildus tam tiek veidoti un izmantoti arī citi lēmumu pieņemšanas atbalsta rīki, kā, piemēram, matemātiskais modelis klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumu novērtēšanai un ietekmes analīzei reģionālam līmenim, COPERT 5 modelis autotransporta emisiju aprēķināšanai, energoefektivitātes paaugstināšanas daudzveidīgo ietekmju novērtējuma metodoloģijas un rīki. Modeļu veiktspējas augstais līmenis un atbilstība starptautisko organizāciju izvirzītām prasībām nodrošina pētījumu rezultātu plašu izmantošanu Latvijas enerģētikas, klimata un vides (gaisa) stratēģisko attīstības dokumentu izstrādāšanā un kompleksu/holistisku izpratni par enerģētikas un klimata politikas īstenošanu. Atsevišķs pētījumu virziens ir veltīts sabiedrības iesaistes un atbalsta veidošanas enerģētikas sektora pārkārtošanai problēmjautājumiem.
Inovatīvu risinājumu izstrāde, kas apvieno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumus ar enerģētikas sektora attīstību. Pētniecības virziens izstrādā inovatīvus risinājumus, kuri veicina enerģētikas sektora modernizāciju un attīstību, uzlabojot enerģijas ražošanas, sadales un patēriņa efektivitāti, tīklu elastību un drošību, un veicina decentralizēto ģenerāciju un gala patērētāju aktīvu iesaisti. Pētījumu rezultāti attīsta zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos pamatus viedo elektrotīklu infrastruktūrai, koncentrējoties uz AER integrāciju, enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijām, pieprasījuma reakcijas mehānismiem un uzlabotu tīklu pārvaldību. IKT risinājumi un mākslīgais intelekts tiek izmantoti slodzes prognozēšanā, tīkla stabilitātes uzlabošanā un enerģijas pārvaldības algoritmos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta patērētāju pašražošanai, energokopienu attīstībai un aktīvai enerģijas patēriņa pielāgošanai, reaģējot uz tīkla noslodzi un tirgus mehānisma (cenu) signāliem.
Energoresursu racionālas un efektīvas izmantošanas izpēte. Pētnieciskā darbība ir vērsta uz inovatīvu tehnoloģiju izstrādi un enerģijas resursu efektīvu izmantošanu, īpašu uzmanību pievēršot AER izmantošanas attīstībai. Pētījumi aptver plašu enerģētikas problemātiku, tostarp vēja resursu novērtēšanu un prognozēšanu, magnētisko lauku modelēšanu un elektrisko mašīnu optimizācijas stratēģijas, nodrošinot fundamentālās un lietišķās zinātnes sinerģiju. Vēja enerģijas potenciāla izpētē un novērtēšanā tiek izmantoti ilgtermiņa mērījumi ar meteoroloģiskajiem mastiem un attālinātajiem sensoriem, piemēram, WindCube LiDAR, kas nodrošina augstas precizitātes vēja ātruma un virziena mērījumus dažādos augstumos, tā nodrošinot uzticamus un pārbaudāmus datus par vēja resursiem dažādos klimatiskajos un topogrāfiskajos apstākļos, kas ir būtiski enerģētikas sistēmu plānošanai un attīstībai. Turpmākā pētniecības attīstība koncentrējas uz mašīnmācīšanās algoritmu un datu analītikas pielietošanu, lai uzlabotu vēja resursu novērtēšanas precizitāti, vēja ātruma prognozes un optimizētu vēja turbīnu izvietojumu vēja parku teritorijās.
Atbalsts nacionālo rīcībpolitiku izstrādei
- enerģētikas attīstības scenāriju izstrāde un modelēšana Latvijas Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam 2021-2030.gadam un tā aktualizētajai redakcijai,
- ieguldījums SEG emisiju samazināšanas pasākumu ziņošanai un emisiju ilgtermiņa un vidēja termiņa prognozēšanai atbilstoši Eiropas Savienības Klimata pārmaiņu monitoringa mehānismam (Regula (ES) 2018/1999),
- ieguldījums SEG emisiju ikgadējās inventarizācijas ziņojumiem un Bienālajiem ziņojumiem ANO Vispārējās Konvencijas par Klimata pārmaiņām ietvarā,
- ieguldījums ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas Konvencijas “Par robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu lielos attālumos” Gēteborgas protokola noteikto emisiju gaisā ikgadējās inventarizācijas ziņojumos un emisiju prognozēšanā, saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284
#Enerģētika #IlgtspējīgaAttīstība #AtjaunojamāEnerģija #VējaResursuNovērtēšana #Mašīnmācīšanās #DatuAnalītika #ScenārijuModelēšana #WindCubeLiDAR #JaudasPrognozēšana #Energoefektivitāte #VējaTurbīnas #MagnētiskieLauki #ElektriskāsMašīnas #SkaitliskāModelēšana
“Lietišķā pētniecība” 2. komponents IKT un viedās enerģijas jomās – LACISE