Mākslīgā intelekta attīstība pēdējos gados strauji paātrinājusies, un līdz ar to arvien lielāka nozīme ir datu centriem, kas nodrošina šo tehnoloģiju darbību. Tie apstrādā milzīgus datu apjomus un veic sarežģītus aprēķinus, lai lietotāji varētu saņemt atbildes no dažādiem digitālajiem rīkiem, tostarp plaši izmantotā sarunu bota “ChatGPT”. Taču līdz ar tehnoloģisko progresu pieaug arī jautājumi par datu centru enerģijas patēriņu un to ietekmi uz apkārtējo vidi.
Zinātnes ziņu portālā New Scientist nesen pievērsta uzmanība tam, ka mākslīgā intelekta datu centri var būtiski ietekmēt apkārtējo vidi – to darbības rezultātā radītais siltums var paaugstināt temperatūru tuvējās teritorijās un potenciāli ietekmēt miljoniem cilvēku. Šie jautājumi aktualizē diskusiju par to, cik ilgtspējīga ir strauji augošā mākslīgā intelekta infrastruktūra.
Par šo tēmu plašāk stāsta Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors un vadošais pētnieks, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Modris Greitāns. Viņš atgādina, ka diskusijas par mākslīgā intelekta datu centru ietekmi uz vidi nav jaunas: “Jau pirms trim gadiem Latvijā notikušajā Baltijas intelektuālās sadarbības konferencē, kur tika apspriesti enerģētikas jautājumi, izskanēja bažas, ka mākslīgā intelekta datu centri varētu būtiski uzsildīt apkārtējo vidi,” norāda Modris Greitāns.
Vienlaikus sabiedrībā bieži izskan arī cits satraukums – ka mākslīgais intelekts nākotnē varētu pārspēt cilvēku gandrīz visās jomās. Tomēr Modris Greitāns uzsver, ka cilvēka smadzenes joprojām ir ārkārtīgi efektīva “skaitļošanas sistēma”.
“Cilvēka smadzeņu darbības efektivitāte ir desmitiem tūkstošu reižu lielāka, turklāt to enerģijas patēriņš ir tūkstošiem reižu mazāks nekā mākslīgā intelekta sistēmām,” skaidro Modris Greitāns. Tas nozīmē, ka, lai gan mākslīgais intelekts spēj apstrādāt milzīgus datu apjomus un palīdzēt risināt sarežģītas problēmas, cilvēka smadzenes joprojām ir unikāls un ļoti efektīvs informācijas apstrādes mehānisms. Tāpēc diskusijās par mākslīgā intelekta attīstību arvien svarīgāks kļūst jautājums par līdzsvaru starp tehnoloģisko progresu, energoefektivitāti un ilgtspēju.
Klausies ierakstu (sākot no 34:30 minūtes) šeit