Elektronikas un datorzinātņu institūts (turpmāk – EDI) ar 2022. gada 1. septembri ir uzsācis “Horizon Europe” programmas projektu “Go IT!” (turpmāk – GOIT).
Linus Torvalds 1991. gada augustā paziņoja pasaulei par savu jauno operētājsistēmu: “Es izstrādāju (bezmaksas) operētājsistēmu (tikai hobijs, tas nebūs nekas liels un profesionāls kā GNU) priekš 386(486) AT kloniem. […] Jebkādi ieteikumi ir laipni sagaidīti, bet es nesolu, ka tos ņemšu vērā :-).” 90. gadu beigās atvērtais kods vairs nebija tikai “nūģu” aktivitāte, bet gan lielās kompānijas to sāka uztvert kā draudu. Tomēr pēc pāris gadiem par realitāti kļuva pretējais. 2010. gados, lielās kompānijas beidzot pieņēma atvērtā koda modeli. Būtiska mācība, kura izgūta no atvērtā koda attīstības vēstures, ir produktīvu un būtisku izstrādātāju, haķeru un entuziastu esamība, kuri savas personīgās motivācijas vadīti izmanto atvērto kodu, lai realizētu savas idejas. Gūtās zināšanas varētu tikt atkārtoti pielietotas atvērtā koda aparatūras pasaulē, kura patreiz ir vien zīdaiņa vecumā un tās attīstību nosaka vairāku globālu spēlētāju intereses. Pēdējos gados tādas lielas kompānijas kā Google ir piepūlējušās, lai, piemēram, gūtu kontroli pār silīcija čipu ražotnēm (Skywater) un pirmo reizi vēsturē publiskoja CMOS procesa izstrādes rīku (Turpmāk PDK). Tomēr jāuzmanās ar secinājumiem par atvērtā koda aparatūru, jo starp aparatūras un programmatūras pasaulēm ir būtiskas pamatatšķirības.
Pusvadītāju ražošana ietver dažas no vissarežģītākajām cilvēka radītām tehnoloģijām. Pārsteidzoši, bet pusvadītāji apvieno atomu mēroga pasauli ar pašreizējiem globālajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, kas ir sevišķi izpaudies Covid-19 pandēmijas laikā un ir akcentējis ilggadējas ievainojamības pasaules piegādes ķēdēs. Eiropas čipu akts tikai uzsver šo likumsakarību. Turklāt vienlaicīgi starp valstīm norisinās “subsidēšanas sacensības”, kur nācijas meklē un iegulda līdzekļus savu pusvadītāju tirgus daļu nostiprināšanai. Šajā kontekstā atvērtā koda principi un mehānismi var dot iespēju uzlabot čipu pasaules produktivitāti, noturību un ilgtspējību.
Eiropas Informāciju Tehnoloģiju (IT) aparatūras izstrāde nepārtraukti saskaras ar plašu spektru izaicinājumu, t.sk., dārgiem izstrādes rīkiem, juridiskiem ierobežojumiem (informācijas neizpaušanas līgumiem un patentiem), bloķēšanas draudiem, atkarībām no ārējiem ražotājiem vai piegādes ķēdēm un ārzemju ģeopolitiskajiem notikumiem. GOIT projekts tiecas sasniegt būtiskākos čipu ekosistēmas dalībniekus, identificēt visus iespējamos šķēršļus atvērtā koda aparatūras attīstībai, formulēt risinājumus un sniegt atpakaļejošu saiti tiem, kuriem ir ietkemes spējas (likumdevējiem, vadītājiem, u.tml.), līdz ar to, atbalstot Eiropas atvērtā koda evolīcijas koordinēšanu. Turklāt projekts koordinēs un atbalstīs programmētāju un izstrādātāju kopienas, organizējot kopā saiešanas pasākumus (piemēram, Atvērtā Silīcija Konferences), pārvarot kritiskākos šķēršļus (piemēram, čipu un procesu izstrādes rīku nepieejamību un nesaderību), un radot priekšnosacījumus ilgtspējīgai attīstībai (veicinot atkārtotu izmantojamību, licenzes, utt.). Visām iepriekšminētajām aktivitātēm ir ļoti būtiski veikt disemināciju visdažādākajos līmeņos.
EDI vadošais pētnieks Dr. Rihards Novickis uzsver: “Mēs dzīvojam izaicinošos, bet tomēr iespējām bagātos laikos, kad pusvadītāju industrija ir viena no vissvarīgākajām pasaulē. Mums ir iespēja veicināt atvērtā koda čipu kopienu risinot tās galvenos uzdevumus un izaicinājumus – procesu izstrādes un projektēšanas rīku nepieejamību, aparatūrai piemērotas atvērtā koda licenzes trūkumu un kvalitātes un produktivitātes mehānismu ieviešanu. Noteikti ir nepieciešams laiks, lai atvērtā koda čipu kopiena nostiprinātos. Mēs patreiz investējam mūsu nākotnē, un var paiet vairākas dekādes līdz industrija pieņems atvērtā (libre) koda koncepcijas.”
Projekts ir identificējis sekojošos mērķus.
– Izpētīt atvērtā koda aparatūras projektu izaicinājumus un komunicēt rezultātus lēmumu pieņēmējiem.
– Veikt tiešu atvērtā koda kopienu tehnisko koordinēšanu organizējot satikšanās pasākumus, piemēram, “Atvērtā silīcija” konferenci.
– Aktīvi komunicēt ar nozares būtiskākajām universitātēm, piedāvājot prezentācijas, seminārus un apmācības pasākumus.
– Atvieglot atvērtā koda čipu briedumu un rīku un komponenšu savietojamību, nostiprinot atvērtās čipu izstrādes programmatūras pieejamību.
– Risināt šķēršļus atvērta procesu izstrādes rīka tapšanai.
– Popularizēt aparatūras “atklātība kā drošības pamats” koncepciju, kā ārī pilotēt šo pieeju drošībai ar reālām izstrādēm.
– Izplatīt un veicināt pieejamību programmatūras rīkiem un labākajiem aparatūras projektiem, publiskot licensi, kura aizsargātu silīcija čipus un garantētu publiskotā darba izmantošanas atkārtojamību.
– Nodrošināt tehniskas ievades, konsultācijas, kā arī ņemt tiešu līdzdalību standartizācijas procesos, lai veicinātu “drošas konstrukcijas” principu, kas ir pretstatā drošībai, kura izriet no informācijas nepieejamības.
Kā projekta koordinātors, EDI nes atbildību par visu projekta mērķu sasniegšanu. Tomēr, EDI komanda visvairāk iesaistās atvērtā koda kopienas centra (repozitorija) radīšanā. Šim centram jāiekļauj dažādus abstrakcijas līmeņus (reģistru līmeņa aprakstus un fizikālos izkārtojumus), verifikācijas mehānismus un koda atkārtotu izmantošanu veicinošus mehānismus. Vairāk par GOIT projektu iespējams uzzināt sazinoties ar Dr. Rihardu Novicki (+371 67558288, rihards.novickis@edi.lv)